taisnīgums

lietv.

1. правдивость;

2. справедливость

LKLv59

▪ Termini

lv ped.

lv Pazīme, kas raksturo morālās apziņas noteiktu vērtējumu, attieksmi un kas izpaužas kā atbilstība īstenībai, patiesībai; jābūtība, kas izriet no priekšstata par cilvēku un viņa tiesībām. Taisnīgumu raksturo labā un ļaunā savstarpējo attiecību izpratne. Tas balstās uz apzinātu samēru starp atsevišķu cilvēku (šķiru) lomu sabiedrībā un viņu sociālo stāvokli, starp nodarījumu un atmaksu, tiesībām un pienākumu, rīcību un tās novērtējumu. Taisnīguma izpratne atkarīga no vēsturiskajiem apstākļiem

ru справедливость

en justice

en fairness

Zva00

▪ EuroTermBank termini

Izgl, Ped, PedStr

ru справедливость

Uzņ, Ek, Dok

ru cпpaвeдливocть

ETB

▪ Sinonīmi

lietv.

1. godīgums

2. objektivitāte

3. taisnība

T09